Labs brīfs ietaupa pusi no labojumiem
Lielākā daļa labojumu rodas nevis no sliktas izpildes, bet no tā, kas netika pateikts sākumā. Brīfam nav jābūt garam — tam jāatbild uz dažiem jautājumiem.
Katra papildu labojumu kārta maksā laiku abām pusēm. Un visbiežāk tā rodas nevis tāpēc, ka dizainers kļūdījās, bet tāpēc, ka kāda svarīga lieta palika tikai klienta galvā. Labs brīfs to novērš.
Tam nav jābūt garam dokumentam. Pietiek, ja tas atbild uz šiem jautājumiem:
- Mērķis. Ko šim materiālam jāpanāk? Pārdot, informēt, uzaicināt uz pasākumu? Viens galvenais mērķis ir labāks par trim.
- Auditorija. Kam tas domāts? Esošiem klientiem vai jauniem? Latviski vai krieviski runājošiem? Jauniešiem vai senioriem?
- Formāti un izmēri. Kur tas parādīsies? A4 skrejlapa, 6 × 3 m baneris, Instagram stāsts, 30 sekunžu TV rullītis. Ja vajag vairākas adaptācijas, uzskaitiet visas uzreiz — tas ietekmē jau pirmo maketu.
- Teksti. Gala teksti, vēlams jau pārbaudīti. Teksta izmaiņas pēc maketa izveides ir visbiežākais iemesls papildu labojumiem.
- Materiāli. Logo vektoru formātā (AI, EPS, SVG vai PDF), zīmola vadlīnijas un fotogrāfijas oriģinālajā izmērā — nevis nokopētas no mājaslapas.
- Termiņš. Kad vajag pirmo versiju un kad gala failus? Kurš datums nav pārceļams — piemēram, nodošana tipogrāfijai vai ētera sākums?
- Kurš apstiprina. Viens cilvēks, kurš pieņem gala lēmumu.
- Piemēri. Divas vai trīs atsauces, kas patīk — un kas nepatīk. Tas pasaka vairāk nekā "gribam kaut ko modernu".
Ja visu vēl nezināt
Tas ir normāli. Uzrakstiet brīfā arī to, ko vēl nezināt — "izmēri vēl tiek precizēti" ir labāk nekā klusums. Tad jautājumus var atrisināt pirms darba sākuma, nevis pēc trešās versijas.
Īsākais brīfs, kas strādā: kas, kam, kur, kad un kurš apstiprina. Pārējo var noskaidrot vienā sarunā.